Toms Rats un Donalds Kliftons.
Grāmatu lasot, ar vien vairāk atklāj un saproti, cik ļoti katrs Tavs vārds un darbība tomēr ietekmē to, kas apkārt.
Nu, piemēram, - kādas bijušas Tavas paša sajūtas, kad veikalā uzrūkusi kāda nejauka kasiere? Un purpina un
purpina, kamēr Tu varbūt sāc justies vainīgs, ka vispār esi sadomājis kaut ko te iegādāties... Vai, ejot pāri ielai uz gājēju pārejas, pagriezienā Tev traucas virsū auto un nepaslinko pavērt durvis un "svešā":)) valodā izlamāt, kas Tu esi, ka esi tur gājis... Vai transportā dzirdi, kā kontrole tirpina un tirpina kādu vecu tantiņu, jo viņai redz beidzies apliecības termiņš.. jāsastāda akts esot... Un neskaitāmi citi šādi gadījumi Tavā un Tavu līdzcilvēku dzīvē, kuri bojā omu. Ja esi jau kļuvis imūns pret šādiem ikdienas starpgadījumiem, tad labi. Tomēr, jāatzīst - nu esam mēs tikai cilvēki. Un nevienmēr pietiek spēka "neņemt galvā". Jāatzīst, ar laiku šādas sutācijas gadās arvien mazāk uz retāk. Jo Tu mainies un maini līdz ar to arī vidi, kas Tev apkārt. Bet tas ar laiku...
Vienkārši pievērs uzmanību - kādas bija Tavas izjūtas pēc pēdējās saskarsmes ar kādu citu cilvēku? Vai šis cilvēks - dzīvesbiedrs, labākais draugs, kolēģis vai vienkārši svešinieks - "piepildīja Tavu spainīti", liekot justies daudz labāk? Vai arī "pasmēla no Tavaspainīša", liekot justies daudz sliktāk? UN - ko dari Tu pats? Vai Tu šodien pasmēli no kāda spainīša, vai piepildīji to ar kādu smaidu, labu vārdu, žestu un pretimnākšanu?....
