Džordža Semjuela Klāsona grāmata
"Bagātākais vīrs Babilonā" atklāj, ka "Pār naudu valda tie paši likumi, kas valdīja pār to pirms seštūkstoš gadiem...".
Mazam ieskatam:
"Mūsu - nācijas - labklājība ir atkarīga no katra atsevišķa indivīda finansiālās labklājības.
Turpmākajās lappusēs mēs nonāksim senajā Babilonā - vietā, kur reiz dzima tie finanšu principi, kurus atzīst un pielieto vēl tagad visā pasaulē.
Kas attiecas uz lasītāju, autors cer, ka šajā grāmatā viņš atradīs padomus, kā palielināt bankas kontu, kā atrisināt personīgas finansiālas problēmas un kā gūt lielākus finansiālus panākumus...
Babilona kļuva par bagātāko senās pasaules pilsētu tāpēc, ka tās iedzīvotāji bija bagātākie tālaika cilvēki. Viņi vadījās pēc saprātīgiem finanšu principiem, krājot naudu un liekot naudai pelnīt naudu...
Un visi /vergi/ iet vienā solī - no upes augšup, līdz dārziem - un tā dienu pēc dienas un gadu pēc gada turp un atpakaļ. Un mūžam viens un tas pats. Ne prieka, ne laimes, ne nākotnes, ko gaidīt. Salmu maišelis pagalvī un graudu putra vēderā...
Neviens īsti gudrs vīrs nenēsā savu bagātību visur līdzi naudas makā. Turklāt, lai cik kāds maks ir biezs, tas ātri kļūst plāns, ja nav kāda zelta straume, kas to allaž piepilda.. - Ienākumi! Nu kā tad! Tieši ienākumi ir tā straume! Kaut man arī būtu
tādi pastāvīgi ienākumi, kas pildītu maku arī tad, ja es sēdētu te vai klaiņotu pa tālām zemēm....
ja gribu sasniegt to, ko vēlos, nāksies ziedot laiku, lai gudrību iegūtu... "
